BTC/USD 23044.06$ETH/USD 1576.61$DASH/USD 59.73$LTC/USD 95.28$XMR/USD 175.25$ZEC/USD 45.08$
BTC/USD 23044.06$ETH/USD 1576.61$DASH/USD 59.73$LTC/USD 95.28$XMR/USD 175.25$ZEC/USD 45.08$
baner_1.jpg
baner22.jpg
Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada septembrī

Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada septembrī

Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada septembrī 04.10.2022

2022. gada septembrī veiktie grozījumi normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā:


Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (spēkā no 24.09.2022) 

Likums papildināts ar jaunu 8.4 pantu  - Īpašie noteikumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai. Nosakot, ka fiziskā persona, kura gūst ienākumus no sev piederoša nekustamā īpašuma izīrēšanas Ukrainas civiliedzīvotājam un nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta divpadsmitajai daļai, tiek atbrīvota no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no gūtajiem ieņēmumiem.

Atbrīvojums no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli ir spēkā, kamēr ir spēkā ar Ukrainas civiliedzīvotāju noslēgtais īres līgums, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Ar grozījumiem no likuma 11.2 panta pirmās daļas izslēgti vārdi “kurus ieskaita dāvinājuma (ziedojuma) apmērā”, tādejādi, nosakot, ka Pašvaldības kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā šai pašvaldībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50%, vai kapitālsabiedrība, kurā attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50%, var dāvināt (ziedot) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai mantu, kuras bilances vērtība ir nulle euro un kura nav nepieciešama šādas kapitālsabiedrības saimnieciskajai darbībai. Šādai kapitālsabiedrībai ir tiesības segt visus ar šo kustamās mantas transportēšanu saistītos izdevumus.



MK 2022. gada 30. augusta noteikumi Nr. 534 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība”” (spēkā no 01.01.2023)

Grozījumi izstrādāti saskaņā ar 2022. gada 3. martā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas nodokļa likumā (spēkā ar 2023. gada 1. janvāri), lai ietvertu nosacījumu, kas paredz, ka no nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, kas tiešā veidā ir izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai. Grozījumi attiecas uz elektroenerģijas ražotājiem un autonomiem elektroenerģijas ražotājiem, kas neatbilst Elektroenerģijas nodokļa likuma 2. panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

Elektroenerģijas ražotājiem, lai piemērotu nodokļa atbrīvojumu elektroenerģijai, kas tiešā veidā tiks izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, būs nepieciešams veikt minētās elektroenerģijas atsevišķu uzskaiti, nosakot konkrēti izlietotās elektroenerģijas daudzumu. Šajā gadījumā, ja tiks konstatēta neatbilstība starp elektroenerģijas ražotāja nodokļa deklarācijā norādīto elektroenerģijas daudzumu, kas būs izlietota minētajam mērķim, ar faktiski izlietotās elektroenerģijas daudzumu, elektroenerģijas ražotājam būs jānomaksā valsts budžetā aprēķinātā nodokļa starpība. Valsts ieņēmumu dienests neatbilstību konstatēšanas gadījumā nepieciešamo informāciju no nodokļu maksātāja pieprasīs atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 11. punktam.



MK 2022. gada 6. septembra noteikumi Nr. 551 Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumos Nr. 951 “Kārtība, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un apmainās ar Valsts ieņēmumu dienestu ar ziņām par šīm iemaksām un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (spēkā no 09.09.2022)


Grozījumi veikti noteikumu 7. un 7.2 punktā. 

7. punkts, nosaka, ja pašnodarbinātais (tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa (turpmāk – MUN)  maksātājs), kurš nodarbina darba ņēmējus un sezonas laukstrādniekus, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk - VSAOI) par pārskata mēnesi nav veicis pilnā apmērā, Valsts ieņēmumu dienests vienotajā nodokļu kontā saņemtos un VSAOI saistību segšanai novirzāmos maksājumus attiecina vispirms uz sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumu, tad uz MUN deklarāciju, pēc tam uz darba devēja ziņojumu un pašnodarbinātā ziņojumu. Ja pašnodarbinātais (tai skaitā MUN maksātājs), kurš guvis ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, VSAOI nav veicis pilnā apmērā, VID vienotajā nodokļu kontā saņemtos un  VSAOI saistību segšanai novirzāmos maksājumus attiecina vispirms uz sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumu, tad uz MUN deklarācijā norādītajām ziņām, pēc tam uz darba devēja ziņojumu un uz pašnodarbināto un pašnodarbinātā pensiju apdrošināšanu saskaņā ar ceturkšņa deklarācijās norādītajām ziņām. 

7.2 punkts, nosaka, ja pašnodarbinātais (tai skaitā MUN maksātājs), kurš guvis ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, VSAOI nav veicis pilnā apmērā, VID vienotajā nodokļu kontā saņemtos un VSAOI saistību segšanai novirzāmos maksājumus attiecina vispirms uz sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumu, tad uz MUN deklarācijā norādītajām ziņām, pēc tam uz darba devēja ziņojumu un uz pašnodarbināto un pašnodarbinātā pensiju apdrošināšanu saskaņā ar ceturkšņa deklarācijās norādītajām ziņām.



MK 2022. gada 6. septembra noteikumi Nr. 546 “Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumos Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība”” (spēkā no 10.09.2022)


Grozījumi paredz šādas izmaiņas:

- komersants, kuram nav speciālās atļaujas (licences) (turpmāk – licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, ir tiesīgs no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas veikt viņam piederošo akcīzes preču realizāciju citam akcīzes preču noliktavas turētājam Latvijā;

- komersants, kuram piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statuss, ir tiesīgs saņemt degvielu no Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka akcīzes preču noliktavas, degvielas vairumtirgotāja un reģistrēta saņēmēja degvielas uzpildes stacijā ārpus licencē degvielas mazumtirdzniecībai norādītā darba laika;

- komersants, kurš saņēmis licenci apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, reģistrēta saņēmēja darbībai un degvielas vairumtirdzniecībai, ir tiesīgs realizēt sporta benzīnu fiziskām personām – autosporta sacīkšu dalībniekiem, ievērojot, ka sporta benzīns ir fasēts un tiks izmantots par degvielu sporta automašīnās;

- noteikti pieļaujamo zudumu apjomi biodīzeļdegvielai (biodīzeļdegvielai, kas pilnībā iegūta no biomasas, un parafinizētai dīzeļdegvielai, kas iegūta no biomasas) uzglabāšanas procesā;

- tā kā no 2021. gada 1. jūlija elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamos šķidrumus, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus marķē ar akcīzes nodokļa markām, uz tiem vairs neattiecas realizācijas nosacījums, ka atļauts realizēt tikai tādas preces, kuras ir iegādātas no komersanta, kam ir licence apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar attiecīgo akcīzes preču veidu, vai kuras komersants pats ir ievedis no citas dalībvalsts vai importējis.

Jaunā redakcijā izteikti noteikumu pielikumi: 2.1,4.1,7.,11.,16.,17.,18.,20.,22., 24.,25.,26.,28.,29.,30.,31.,34.,35.,36.un 37.



MK 2022. gada 6. septembra noteikumi Nr. 564 “Alkoholisko dzērienu patstāvīgo sīkražotāju darbības noteikumi” (spēkā no 17.09.2022)


Noteikumi nosaka:

1. kārtību, kādā VID izsniedz sertifikātu, kurš apliecina to patstāvīgo mazo alus ražotāju, patstāvīgo vidējo vīna ražotāju, patstāvīgo vidējo raudzēto dzērienu ražotāju un patstāvīgo vidējo starpproduktu ražotāju statusu, kas attiecīgi ražo alu, vīnu, raudzētos dzērienus un starpproduktus, kā arī kārtību, kādā atsaka piešķirt statusu un anulē sertifikātu;

2. kārtību, kādā VID izsniedz mazo alkoholisko dzērienu darītavu sertifikātu, atsaka izsniegt sertifikātu un anulē sertifikātu;

3. kārtību, kādā piemēro likuma “Par akcīzes nodokli” 12. pantā noteikto samazināto akcīzes nodokļa likmi;

4. nosacījumus, kādos gadījumos patstāvīgie mazie alus ražotāji, patstāvīgie vidējie vīna ražotāji, patstāvīgie vidējie raudzēto dzērienu ražotāji un patstāvīgie vidējie starpproduktu ražotāji un mazās alkoholisko dzērienu darītavas, kas attiecīgi ražo vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus vai pārējos alkoholiskos dzērienus, nav uzskatāmi par juridiski un saimnieciski neatkarīgiem no citiem attiecīgo alkoholisko dzērienu ražotājiem;

5. kārtību, kādā Latvijas Republikā pārvieto patstāvīgo mazo alus ražotāju, patstāvīgo vidējo vīna ražotāju, patstāvīgo vidējo raudzēto dzērienu ražotāju un patstāvīgo vidējo starpproduktu ražotāju un mazo alkoholisko dzērienu darītavu attiecīgi saražoto alu, vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskos dzērienus un citas dalībvalsts mazo alkoholisko dzērienu ražotāju attiecīgi saražoto alu, vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskos dzērienus, kas kalendāra gadā ievesti Latvijas Republikā.


Avots: vid.gov.lv
Jaunumi
GRAFA_V.png