30.06.2022
Sorainen sagatavoja likumdošanas jaunumu apskatu par 2022. gada jūniju:
Pieņemts 3. lasījumā 09.06.2022.
Grozījumu mērķis ir stiprināt Konkurences padomes darbību ar nepieciešamajām neatkarības garantijām, izpildes pilnvarām efektīvai konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanai un prevencijai. Grozījumi ievieš ES direktīvu Nr. 2019/1/ES.
Ievērojot Direktīvas prasības, Likumprojekts paredz veikt šādus pilnveidojumus Konkurences likumā:
Pieņemts 3. lasījumā 09.06.2022.
Grozījumi nepieciešami, lai ES regulā Nr. 2019/1009 noteiktās prasības attiecinātu uz mēslošanas līdzekļu apriti, kā arī precizētu terminus un izslēgtu aktualitāti zaudējušas normas.
Likumā ir precizēts, kuros gadījumos reģistrācijas apliecību anulē, lai uzņēmēji nevarētu izmantot negodprātīgi reģistrācijas apliecības anulēšanu.
Paredzēts, ka ražotājam ir jāveic uzskaite par Latvijā ražotajiem mēslošanas līdzekļiem vai substrātiem, kas tiek ražoti pēc individuāla pasūtījuma gala lietotājiem. Uzrauga inspektoriem būs tiesības kontrolēt šāda veida produkciju.
Mēslošanas līdzekļu un substrātu ražotājam un ievedējam ziņas par iepriekšējā gadā tirdzniecībai ražotajiem vai ievestajiem mēslošanas līdzekļiem ar marķējumu “EK mēslošanas līdzeklis” būs jāiesniedz līdz 2023. gada 31. janvārim.
Pieņemts 1. lasījumā 09.06.2022.
Ar grozījumiem tiek ieviests regulējums par Modernizācijas fondu. Lai uzsāktu ziņošanu ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (Klimata konvencija) Parīzes nolīguma ietvaros, 2018. gada 11. decembrī ir stājusies spējā ES regula Nr. 2018/1999.
Pieņemts 1. lasījumā 16.06.2022. (likumprojekts atzīts par steidzamu).
Likumprojekta mērķis ir:
Saistīti grozījumi tiek izstrādāti arī Elektroenerģijas tirgus likumā.
Pieņemts 1. lasījumā 16.06.2022. (likumprojekts atzīts par steidzamu).
Grozījumu mērķis ir pārņemt ES direktīvas 2018/2002 prasības un novērst trūkumus ES direktīvas 2012/27 prasību pārņemšanā.
Ar grozījumiem ieviests arī “energoefektivitāte pirmajā vietā” princips. Tas paredz, ka, pieņemot lēmumus, kas skar plānošanu vai finansēšanu, nepieciešams izvērtēt energoefektivitātes uzlabošanas apstākli, kas vienlaikus arī nodrošina attiecīgo lēmumu mērķu sasniegšanu. Minētajā izvērtēšanā ņem vērā izmaksu efektivitāti, tehnisko vai funkcionālo iespējamību un ietekmi uz vidi. Princips ietverts arī Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kā viens no prioritārajiem pasākumiem Latvijas nacionālo 2030.gada mērķu sasniegšanai enerģētikas un klimata jautājumos.
Pieņemts 2. lasījumā (steidzamības kārtībā) 16.06.2022.
Grozījumu mērķis ir precizēt tās institūcijas, kas ir tiesīgas veikt pacientu datu apstrādi, nosakot šīs apstrādes mērķi, kā arī vienādot apstrīdēšanas kārtību Ārstniecības riska fonda lietās.
Ar grozījumiem noteiktas šādas datu apstrādes tiesības:
Pieņemts: 02.06.2022.
Stājas spēkā: 29.06.2022.
Grozījums pieņemts, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2021-05-01 “Par Civillikuma 242. panta 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 110. pantam”. Proti, pēc grozījuma ir atcelts absolūtais aizliegums personai, kura tikusi sodīta par vardarbīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kļūt par aizbildni.
Kā norādījusi Satversmes tiesa, tad ne vienmēr sodāmība par vardarbīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir pietiekams pamats tam, lai konstatētu, ka šī persona apdraud bērnus ilgtermiņā. Paredzot aizliegumu, likumdevējam ir nevis jāvadās no vispārīgām prezumpcijām, bet gan pēc iespējas jāveicina individuāla taisnīguma sasniegšana. Ar apstrīdēto normu aptvertās situācijas var būt ļoti dažādas. Atšķirīgas var būt gan ar noziedzīgo nodarījumu apdraudētās intereses, gan laiks, kas pagājis kopš tā izdarīšanas. Tāpat arī personas brieduma pakāpe un izpratne par noziedzīgā nodarījuma sekām var būtiski atšķirties atkarībā no tā, vai persona ir nepilngadīga vai pilngadīga.
Pieņemts: 02.06.2022.
Stājas spēkā: 15.06.2022.
Grozījumi papildina 2. pielikumā “Latvijā kontrolējamās narkotiskās vielas, psihotropās vielas un prekursori un to nelikumīgas aprites iedalījuma apmēri” ietverto vielu sarakstu.
Pieņemts 2. lasījumā (steidzamības kārtībā) 16.06.2022.
Ar grozījumiem visā likumā aizstāti vārdi “Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa” ar “Rīgas pilsētas tiesa”. Grozījumi saistīti ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas reorganizāciju, pievienojot tās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, mainot reorganizētās tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa. Apvienojamo tiesu nosaukumi ar izveidotās tiesas nosaukumu – Rīgas pilsētas tiesa – tiks aizstāti no 2022.gada 1.augusta.
Šādi paši grozījumi tiek veikti Kriminālprocesa likumā.
Pieņemts 2. lasījumā (steidzamības kārtībā) 16.06.2022.
Grozījuma mērķis ir uz laiku līdz 2024. gada 31. decembrim apturēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu. Piespiedu līdzekļa piemērošana ir apturēta, lai nodrošinātu sociālās korekcijas izglītības iestādes institūta reformu. Latvijā ir tikai viena šāda izglītības iestāde – “Naukšēni”. 2021. gadā Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija konstatēja virkni pārkāpumu tās darbībā.
Pieņemts 2. lasījumā (steidzamības kārtībā) 16.06.2022.
Grozījumu mērķis ir paredzēt nodokļu maksātājiem tiesības lūgt VID atkārtoti piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš jau ir bijis pagarināts, kā arī paplašināt to subjektu loku, kuriem ir tiesības izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu konta lietošanas pakalpojumu.
Iesniegts Saeimā 16.06.2022.
Likumprojekts izstrādāts, lai mazinātu fizisko personu pārvietošanos pār LV-RUS un LV-BY robežu ar mērķi tur iegādāties atsevišķas akcīzes preces. Iecerēts palielināt laika periodu no 7 uz 30 dienām, kad fiziska persona, pārvietojoties uz autoceļa robežšķērsošanas vietā, savā bagāžā var ievest personīgai lietošanai akcīzes preces, piemērojot tām nodokļu atbrīvojumu.
Valsts prezidents 9. jūnijā nodeva Elektronisko sakaru likumu otrreizējai caurlūkošanai. Pašlaik likums nodots atbildīgajai komisijai.
Elektronisko sakaru likums ir pilnībā no jauna izstrādāts likums, lai modernizētu nacionālo regulējumu un ieviestu Eiropas Savienības tiesību aktus, kā Eiropas elektronisko sakaru kodeksu. Minētā direktīva noteic, ka dalībvalstīm tā bija jāievieš līdz 2020. gada 21. decembrim. Jaunais Elektronisko sakaru likums pēc spēkā stāšanās aizstās pašreizējo Elektronisko sakaru likumu.
Pieņemts: 09.06.2022.
Stājas spēkā: 16.06.2022.
Grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka sabiedrībai netiek darītas pieejamas tādas programmas, kuras nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā. Tai skaitā arī tādas, par kurām NEPLP ir pieņēmusi lēmumu par programmas izplatīšanas ierobežošanu Latvijas teritorijā.
Par šādu programmu izziņošanu sabiedrībai juridiskām personām var tikt piemērots naudas sods līdz EUR 14 000. Minētos pārkāpumus uzraudzīs Valsts policija.
Pieņemts: 02.06.2022.
Stājas spēkā: 01.01.2023.
Grozījumi ir saistīti ar likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, kas paredz pienākumu akciju sabiedrībām, kuras emitējušas vārda akcijas, iesniegt akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā, bet akciju sabiedrībām, kuras ir emitējušas uzrādītāja akcijas, iesniegt Uzņēmumu reģistrā informāciju par lielākajiem sabiedrības akcionāriem.
Grozījumi noteic, kādā veidā informācija par akcionāriem ir ņemama vērā un izmantojama Uzņēmumu reģistra funkciju veikšanai.
Pieņemts: 02.06.2022.
Stājas spēkā: 29.06.2022.
Grozījumi paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (OECD), vai esot OECD dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona.
Lai mazinātu administratīvos šķēršļus attālinātā darba veicējiem, noteikts, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Paredzēts, ka pēc šo divu gadu termiņa beigām persona vismaz turpmākos sešus mēnešus nebūs tiesīga saņemt vīzu saistībā ar to pašu iemeslu – attālinātā darba veikšanu OECD dalībvalstī reģistrētā uzņēmumā vai lai strādātu attālināti kā pašnodarbināta persona.
Pieņemts: 02.06.2022.
Stājas spēkā: 09.06.2022.
Atbalsts paredzēts aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā. Uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas – samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas. Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas.
Atbalsta piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets.
