Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredz atstāt spēkā pašreiz esošo VSAOI piemērošanas kārtību pašnodarbinātajiem:
- par I ceturksni līdz 17. janvārim,
- par II ceturksni līdz 17. aprīlim,
- par III ceturksni līdz 17. jūlijam un
- par IV ceturksni līdz 17. oktobrim vai
- līdz 17. janvārim ienākumu prognozi par visu kalendāro gadu;
- gadījumos, kad pašnodarbinātais vienlaikus ir bijis arī darba ņēmējs – 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas.
Ienākumu prognozes iesniegšanas datumi noteikti tādi pat kā pašnodarbinātā ziņojuma un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja ziņojuma iesniegšanas datumi;
Papildus likumprojekta izskatīšanas gaitā tas tika papildināts ar grozījumiem attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem – 2022. gadā autoratlīdzības saņēmēji, tāpat kā pašnodarbinātie, kas saņem ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai varēs veikt reizi gadā (nevis reizi ceturksnī, kā tas ir šobrīd).
Interesanti, ka ar šiem likuma grozījumiem mainīta likuma redakcija, kas paredzēja, ka no 2023. gada 1. janvāra pašnodarbinātā VSAOI objekts būs visi tā gūtie ienākumi no saimnieciskās darbības (t.i., VSAOI jāmaksā no visas gūtās peļņas, nevis no brīvi izvēlētā objekta). Šis likuma pants tagad ir formulēts šādi: “Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no saimnieciskās darbības atbilstoši likumam “Par IIN”, nepiemērojot saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanas ierobežojumus”. Vai tas varētu nozīmēt, ka tiek atcelta iepriekš plānotā revolūcija, kas paredzēja piemērot visiem VSAOI pašnodarbinātā ienākumiem? Un vai šī citāta pēdējā daļa jau norāda uz to, ko būtu jālemj Satversmes tiesai lietā par IIN izdevumu atskaitīšanas ierobežojumiem (80% apmērā) saimnieciskās darbības veicējiem?