02.12.2019
Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (spēkā no 19.11.2019)
Likums papildināts ar XII nodaļu “Administratīvie pārkāpumi akcīzes preču aprites jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”. Minētās nodaļas 35. pants nosaka administratīvo pārkāpumu sodus akcīzes preču aprites jomā, 36. pants nosaka iestādes kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (spēkā no 19.11.2019)Administratīvā pārkāpuma procesu par minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests. Administratīvā pārkāpuma procesu par grāmatvedības kārtošanas prasību un gada pārskatu iesniegšanas termiņu neievērošanu vai normatīvajiem aktiem neatbilstošu gada pārskatu iesniegšanu, ja tos izdarījusi politiskā organizācija (partija), veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Par pārkāpumiem paredzēts brīdinājums un naudas sods. Grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
Grozījumi Muitas likumā (spēkā no 19.11.2019)
Likums papildināts ar 29. un 30. pantu, nosakot administratīvo atbildību par pārkāpumiem muitas jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 29. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 29. panta trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem ārpus robežšķērsošanas vietām un robežšķērsošanas vietās, kurās netiek veikta muitas kontrole, uzsāk Valsts robežsardze. Grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (spēkā no 01.01.2020)
Ar grozījumiem paaugstināta azartspēļu nodokļa likme azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 4164 uz 5172 euro; ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 23 400 euro uz 28 080 euro. Veikti tehniska rakstura precizējumi, precizējot terminoloģiju (“spēļu automāts” aizstāts ar terminu “azartspēļu automāts”). Mainīts azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījums pa valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot azartspēļu nodokļa ieņēmumus (izņemot azartspēļu nodokļa ieņēmumus par likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” 3.panta piektajā daļā minēto objektu) – 95 procentu apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 5 procentu apmērā ieskaitīt tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā organizēta azartspēle. Sadalījums pa valsts un pašvaldību budžetiem stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī.
Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (spēkā no 01.01.2020)
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par profesionālu sportistu turpmāk netiks piesaistītas minimālās algas apmēram. No 2020.gada 1.janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts profesionālam sportistam ir 860 euro.
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (spēkā no 01.01.2020)
Ar grozījumiem likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkta “d” apakšpunkta un 2.4. panta pirmās daļas 3. punkta redakcijas saistībā uz terminu “atkritumu apglabāšana” papildināta ar vārdiem “atkritumu poligonā, sadedzina atkritumus atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā”. Likums papildināts ar 20.1 pantu, nosakot nodokļa aprēķināšanas kārtību par atkritumu apglabāšanu vai sadedzināšanu. Grozījumi veikti 1. , 4. un 9. pielikuma tabulās, kā arī citos likuma pantos.
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (spēkā no 01.01.2020)
Grozījumi veikti 22. panta pirmajā daļā, likumu papildinot ar 6.puntu, nosakot, ka Nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) ir tiesības bez nodokļu maksātāja piekrišanas izpaust informāciju par nodokļu maksātāja darījuma partnera (juridiskās personas) nodokļu riskiem, ja nodokļu maksātājs pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā ir norādījis darījuma partneri (juridisko personu), kura darbībā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta veiktajam personas datu izvērtējumam nodokļu ieņēmumu riska jomā ir konstatēti fakti, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ir pamats sniegt minēto informāciju. Šajā gadījumā tiek paziņots arī darījuma partnerim, ka informācija par to ir izpausta konkrētajam nodokļu maksātājam. Ar grozījumiem likuma 60. panta 1. daļas ievaddaļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis vai kura faktiski īsteno valdes funkcijas un uzdevumus laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies. Grozījumi veikti arī minētā panta pirmās daļas 3. punktu redakcijā . No likum izslēgts vārdi “personai, kas attiecībā pret valdes locekli atzīstama par ieinteresēto personu Maksātnespējas likuma izpratnē”.
MK 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 530 “Noteikumi par veidlapas paraugu ziņojumam par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā” (spēkā no 22.11.2019)
Noteikumi nosaka veidlapas paraugu ziņojumam par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un veidlapā norādāmo informāciju.
MK 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 531 “Grozījumi MK 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”” (spēkā no 22.11.2019)
Noteikumi nosaka, ja uzņēmums ir izvēlējies elektronisko rēķinu sagatavot atbilstoši Latvijas standartam, kas atbilst Eiropas Savienības noteiktajam standartam LVS EN 16931-1:2017 “Elektroniskie rēķini. 1.daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis”, tad šādu rēķinu izraksta atbilstoši tehniskajā specifikācijā LVS CEN/TS 16931-2:2017 “Elektroniskie rēķini. 2.daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts” noteiktajai ISO/IEC 19845 (UBL 2.1) sintaksei. Noteikumos ir aktualizēta noteikumu 45.punktā un 47.3 punktā iekļautā atsauce. MK 2010.gada 28.septembra noteikumus Nr.916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, kas zaudēja spēku 2018.gada 7.septembrī, aizstāj MK 2018.gada 4.septembra noteikumi Nr.558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”.
MK 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 532 “Grozījumi MK 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”” (spēkā no 22.11.2019)
Ar grozījumiem no 2020. gada palielināts maksimālais gada neapliekamais minimums līdz 3600 euro gadā (300 euro mēnesī) un apliekamais ienākumus, kam piemērojams maksimālais neapliekamais minimums, papilināts līdz 6000 euro gadā (500 euro mēnesī). Turpmāk VID, prognozējot mēneša neapliekamo minimumu, piemēros jaunu koeficientu – ienākumu pieauguma koeficientu 1,09. Minētais koeficients ir ieviests, lai iespējami novērstu situācijas, kad iedzīvotājiem gada laikā, pieaugot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu apmēram, ir piemērots lielāks Valsts ieņēmumu dienestam prognozētais mēneša neapliekamais minimums nekā tas faktiski būtu piemērojams.
MK 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 541 “Noteikumi par tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējiem pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili” (spēkā no 22.11.2019)
Noteikumi nosaka:
- kārtību tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēja reģistrācijai, reģistrācijas anulēšanai un tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes bloķēšanai;
- tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes funkcionalitāti un tajā norādāmo informāciju;
- pakalpojuma sniedzēja darbības uzraudzības kārtību;
- kārtību, kādā pakalpojuma sniedzējs sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, un šīs informācijas apjomu.
Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 555 “Grozījumi MK 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”” (spēkā no 29.11.2019)
