25.03.2019
Būvniecības nozares attīstība ir būtiska ne tikai Latvijas tautsaimniecības attīstībai kopumā, bet arī katrai ģimenei, kura nolēmusi uzbūvēt vai iegādāties māju. Latvijā katru gadu ar savas mājas būvniecības izaicinājumiem saskaras gandrīz divi tūkstoši ģimeņu. Vieniem ir svarīgi ātri un iespējami lēti sakārtot savas sapņu mājas būvniecībai nepieciešamo dokumentāciju un izpildīt valsts noteiktās saprātīgās prasības gatavas mājas ekspluatācijas uzsākšanai. Citiem ir svarīgi apzināties, ka iegādātais mājoklis ir kvalitatīvs un drošs, un neradīs neplānotus izdevumus vai problēmas. Tādēļ iedzīvotāji sagaida atbildīgo iestāžu atbalstu būvniecības administratīvā procesa gaitā.
Tomēr revīzijā konstatējām, ka ne visas būvniecības procesa uzraudzības darbības un prasības ir pārdomātas, atsevišķas prasības rada būvētājiem administratīvo slogu un nav saistītas ar privātmāju drošas ekspluatācijas veicināšanu.
Būvētājam ir jārēķinās, ka iecerētās būvniecības saskaņošana var prasīt 4-5 mēnešus. Tomēr tas nenozīmē, ka būvvaldes strādā lēni – revīzijā konstatējām ieceres saskaņošana pašā būvvaldē aizņem 12 dienas no kopējā saskaņošanas procesa 121 dienas garumā. Pārējā laikā tiek gatavoti būvniecības iecerei nepieciešamie dokumenti un skaņoti būvprojekta risinājumu ar inženiertehnisko komunikāciju turētājiem. Liela nozīme ir caurskatāmai būvniecības procesa saskaņošanai, kad būvvaldē visi lēmumu pieņemšanas dokumenti ir reģistrēti, dokumentēts lēmumu pieņemšanas process, jo tas sola ne tikai ātrāku būvatļaujas saņemšanu (121 diena pretēji necaurskatāmā procesa 150 dienām jeb par mēnesi ilgāk), bet mazina arī jebkuru aizdomu ēnu par neatbilstošu atbildīgo institūciju darbību.
Būvatļauja vēl nav atļauja būvēt
Būvatļaujas saņemšana vēl nedod tiesības sākt būvdarbus. Būvatļaujai atkarībā no būvniecības ieceres saskaņošanas procesa soļa var būt vairākas nozīmes:
Daudzus būvētājus, kas šim saskaņošanas procesam mēģina izburties cauri patstāvīgi, šāda pieeja mulsina, jo jēdziens “būvatļauja” automātiski tiek uztverts kā atļauja būvēt, kas nereti noved pie neapzinātiem normatīvo aktu pārkāpumiem.
Saņemot būvatļaujā atzīmi, kas ļauj uzsākt būvdarbus, būvētājam sākas “īstā” būvniecība. Tad darba rezultāts ir atkarīgs no paša būvētāja vai viņa piesaistīto speciālistu veikuma, un ik dienu var redzēt sasniegto progresu. Tomēr šajā rosībā būvētāji nereti aizmirst par būvniecības formālo pusi – būvatļaujas un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises derīguma termiņu. Ja par polises termiņu būvētāju brīdinās gādīgā apdrošināšanas kompānija, tad par būvatļaujas derīguma termiņu atgādinājums var arī neatnākt. Pārbaudot 111 būvniecības lietas sešās būvvaldēs, mēs konstatējām, ka 39% gadījumu būvatļaujas derīguma termiņos ir pārtraukumi un būvvaldes neveica nekādas darbības, lai pārliecinātos, vai nenotiek patvaļīga būvniecība. Minētie būvatļauju derīguma termiņu pārtraukumi nav aizmāršība dažu dienu garumā: 26% gadījumu pārtraukums bija no 2 mēnešiem līdz vienam gadam, bet 29% – pārsniedza vienu gadu.
Mājas nodošana ekspluatācijā vismaz ceturtdaļā gadījumu ieilgst
Kad māja ir uzbūvēta un visa ģimene ar nepacietību gaida brīdi, kad varēs sākt baudīt jaunas mājas labumus, būvētājam nākas saskarties ar atklāsmi, ka ekspluatācijā nenodotā mājā dzīvot nedrīkst, bet mājas ekspluatācijā nodošanas process var būt gana ilgstošs un dārgs. Šajā mājas būvniecības noslēguma posmā būvētājam nākas saskarties gan ar nepārdomātām prasībām mājas nodošanai ekspluatācijā, gan ar lēnu būvvalžu darbību.
Mēs konstatējām, ka ne visas prasības mājas ekspluatācijā nodošanai ir saistītas ar būvniecības kvalitātes uzraudzību vai ēkas drošas ekspluatācijas veicināšanu. Bez šaubām katrs vēlas būt pārliecināts par mājas apkures, ūdensapgādes sistēmu vai elektroinstalācijas drošu ekspluatāciju. Bet bez minēto pakalpojumu sniedzēju saskaņojumiem normatīvais regulējums pieprasa pirms mājas nodošanas ekspluatācijā veikt arī ēkas kadastrālo uzmērīšanu, kuras mērķis ir korektu ziņu par ēku iegūšana un reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā.
Mēs neapšaubām kadastrālās uzmērīšanas nepieciešamību, jo tā ir nepieciešama gan īpašumtiesību nostiprināšanai, gan īpašuma kadastrālās vērtības aprēķinam. Tomēr tam nav nekādas saistības ar mājas ekspluatācijā pieņemšanas mērķi – nodrošināt, ka jaunuzceltās mājas izmantošana neapdraud tās iemītniekus vai kaimiņus.
Pie tam kadastrālās uzmērīšanas lietas sagatavošana prasa ievērojamu laiku – vidēji 44 dienas. Pārējo iesaistīto institūciju saskaņojumus var iegūt 10 darba dienu laikā, taču būvētājs ir spiests papildus gaidīt mēnesi, kamēr tiks sagatavots pēdējais mājas pieņemšanai ekspluatācijā nepieciešamais dokuments – kadastrālās uzmērīšanas lieta. Tas katru gadu ap 2000 mājsaimniecībām rada apmēram 266 tūkstošu eiro papildus izdevumus, izmantojot citu mājokli.
Un arī tad, kad visi dokumenti ir sagaidīti un iesniegti būvvaldei, 25% gadījumu būvvaldes nepieņem māju ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktajā termiņā – 10 darba dienu laikā. Šajos gadījumos mājas pieņemšana ekspluatācijā ieilgst līdz 43 dienām, proti, vēl vienu papildu mēnesi ģimenes nevar legāli izmantot uzceltu un apdzīvošanai gatavu māju. Salīdzinot būvvalžu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju, konstatējām, ka 27% gadījumu adreses, kurās notiek būvniecība (ir spēkā būvatļauja, tātad ēka nav pieņemta ekspluatācijā), kāds ir norādījis kā savu deklarēto dzīvesvietu.
Tātad būvvalžu necaurskatāmi organizēta būvniecības ieceres un pieņemšanas ekspluatācijai nepieciešamo dokumentu saskaņošanas procesa dēļ, laiks no idejas par māju līdz tās legālai izmantošanai var tikt pagarināts par diviem mēnešiem. Turklāt arī būvniecības laikā būvvaldēm reti rūp, vai privātmājas būvlaukumā darbi notiek atbilstoši izsniegtajai būvatļaujai un vai būvatļauja vispār ir spēkā.
Būvniecības uzraudzības procesam nepieciešams viens saimnieks
Ekonomikas ministrija norobežojas no mūsu konstatētā būvvaldēs, norādot, ka būvniecības uzraudzība ir katras pašvaldības autonomā funkcija. Tomēr mēs uzskatām, ka katram procesam ir jābūt saimniekam, un būvniecības uzraudzības efektivitātes uzlabošanai Ekonomikas ministrijai kā valsts pārvaldes iestādei, kas atbild par būvniecības politikas īstenošanu un būvniecības nozares attīstības veicināšanu, ir jārīkojas aktīvāk, nodrošinot sistemātisku būvniecības procesa uzraudzības īstenošanas novērtēšanu, analizējot būvvalžu darba rezultātus un iegūto informāciju izmantojot būvniecības procesa pilnveidošanai.
Būvniecības informācijas sistēmas izveidošana ir solis pareizajā virzienā, jo pilnvērtīgi to izmantojot, gan Ekonomikas ministrijai, gan pašvaldību būvvalžu vadītājiem būtu pieejama pietiekami detalizēta informācijas par būvniecības procesiem katrā pašvaldībā un Latvijā kopumā. Diemžēl revīzijā secinājām, ka daudzas iespējas, ko sniedz būvniecības informācijas sistēma, netiek izmantotas, un tam ir vairāki iemesli.
Pirmkārt, tā ir nevēlēšanās un izpratnes trūkums par būvniecības uzraudzības procesa analīzes nozīmi gan būvvaldēs, gan arī pašā Ekonomikas ministrijā. Mēs uzskatām, ka būvniecības informācijas sistēma ir jāizmanto plašāk. Tajā pieejamie dati var sniegt informāciju gan būvvaldes vadītājam par nepieciešamajām izmaiņām būvvaldes darba organizēšanā, gan Ekonomikas ministrijai par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā.
Otrkārt, tā ir šobrīd nepietiekama būvniecības informācijas sistēmā pieejamo datu kvalitāte, ko negatīvi ietekmē atšķirīgas būvvalžu pieejas būvniecības informācijas sistēmas izmantošanā. Šāda situācija ir izveidojusies, jo sistēmas ieviešanas sākumposmā netika nodrošināta pietiekama būvvalžu koordinēšana un apmācība. Tiesa, pēc pagājušajā gadā Valsts kontroles veiktās lietderības revīzijas “Vai valsts pārvalde efektīvi rīkojas ar uzkrāto informāciju?” Būvniecības valsts kontroles birojs ir būtiski uzlabojis būvvalžu metodisko vadību BIS izmantošanā un 2018.gadā tika organizētas arī vairākas būvvalžu darbinieku apmācības.
2018.gadā Būvniecības valsts kontroles birojs aktīvi strādāja pie būvniecības informācijas sistēmas pilnveides un ir uzsācis vairāku sistēmas darbības nepilnību novēršanu, tomēr ir pāragri runāt par Valsts kontroles konstatēto nepilnību novēršanu. Tas, ka 2018.gada jūlijā būvniecības informācijas sistēmā ir nodrošināta iespēja saskaņot būvniecības ieceri pilnībā elektroniski, vēl nenozīmē, ka ir novērstas Valsts kontroles konstatētās nepilnības dokumentu reģistrēšanā un caurskatāma būvniecības procesa nodrošināšanā. Būvniecības informācijas sistēmā iestrādātais tehniskais risinājums ir jālieto, proti, gan Būvniecības valsts kontroles birojam, gan būvvaldēm aktīvi jāveicina elektroniska dokumentu aprite, palielinot elektroniski iesniegto būvniecības ieceru īpatsvaru. Tikai tad, kad Latvijā būvniecības procesa saskaņošana notiks caurskatāmi jeb tikai elektroniskā vidē, nozares uzraudzībai tiks izmantoti iegūtie dati, varēs uzskatīt, ka Valsts kontroles konstatētās nepilnības ir novērstas.
http://www.lrvk.gov.lv/kas-kave-un-apgrutina-privatmaju-buvniecibu/
