09.08.2022
Raksta autore: Elza Gusāre
Ar lielu prieku varam paziņot, ka jūlija pēdējā nedēļā noslēdzās kāda Sorainen klienta piecus gadus ilgušais strīds ar VID par importēto preču klasificēšanu atbilstoši Eiropas Savienības kombinētajai nomenklatūrai. Senāts atstāja spēkā klientam par labu esošo Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un VID kasācijas sūdzību noraidīja.
Klients ir strauji augošs Lietuvas agrorūpniecības uzņēmums, kas veic sojas pupiņu, rapšu un saulespuķu produktu tirdzniecību. Laikā no 2013. līdz 2016. gadam klients Latvijā importēja preci “sojas spraukumi”, klasificējot to ar KN kodu 2304000000, kam piemēroja 0% ievedmuitas nodokļu likmi. VID nepiekrita klienta piemērotajam KN kodam un par minēto laika periodu importētajām precēm piemēroja ievedmuitas likmi 23 euro par tonnu, apgalvodami, ka preces jāklasificē zem KN koda 2309903180. Minētais lēmums klientam uzlika par pienākumu samaksāt nodokļus un nokavējuma naudu vairāk kā 650 000 euro apmērā.
Nepiekrītot VID lēmumiem un preces klasifikācijai, klients vērsās tiesā. Strīda izskatīšanas laikā Sorainen pārstāvēja klientu vairākās tiesas instancēs, sagatavoja argumentāciju, paskaidrojumus un tiesai iesniedzamos dokumentus. Sorainen ieguva arī vērienīgu klāstu ar pierādījumiem, ko strīda izskatīšanas gaitā iesniedza tiesai, t.sk. Pasaules Muitas organizācijas Tarifu un tirdzniecības lietu direktorāta slēdzienu, Hannoveres Galvenās muitas pārvaldes saistošo uzziņu par piemērojamo tarifu kodu (binding tariff information – šis bija gudrs gājiens ar zirdziņu, jo citas ES muitas uzziņa ir saistoša Latvijas muitai, tik bija jāatrod muitu ES ar labvēlīgu redzējumu), universitātes profesores eksperta slēdzienu, Kauņas Tehnoloģiju universitātes Pārtikas institūta zinātniskās ekspertīzes atzinumu un citus svarīgus pierādījumus, kas deva izšķirošu nozīmi lietas iztiesāšanā.
Raksta autors: Oļegs Spundiņš
Administratīvā apgabaltiesa jūlijā nosprieda: fakts, ka VID nav nodrošinājis pienācīgus pierādījumus, liedz VID aprēķināt uzņēmumam papildu nodokļu maksājumus budžetā.
Šajā lietā ir vairāki strīda jautājumi, bet mūs interesējošā strīda daļa – par automašīnu cenu noteikšanu. Tiesa atzina par nepierādītu VID noteikto automašīnu tirgus vērtību. Pamatojoties uz PVN direktīvas nosacījumiem Apgabaltiesa atzina, ka ne automašīnu iegādes vērtība, ne inventarizācijas vērtība neraksturo automašīnu vērtību brīdī, kad to realizēja pieteicēja.
Raksta autors: Oļegs Spundiņš
Šoreiz strīds lietā pastāvēja par to, vai privātpersonas lietā sniegtā informācija un dokumenti ir pietiekami, lai atzītu nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu apmēru par ticamu. Senāts ir atteicis VID kasācijas tiesvedības ierosināšanu, jo VID nav ņēmis vērā likumdevēja noteikto paplašināto izdevumu pamatošanai pieļaujamo pierādījumu loku attiecībā uz pieteicēja veiktajiem ieguldījumiem nekustamajā īpašumā pirms tā pārdošanas. Likums nenoteic samaksas fakta pierādīšanu tikai ar kādiem noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem. Par ieguldījumus apliecinošiem dokumentiem var kalpot arī citi dokumenti, ne tikai kases čeki vai bankas maksājumu uzdevumi. Situācijā, kad personas rīcībā citu pierādījumu nav, personai ir jāsniedz ticami paskaidrojumi par apstākļiem, kas norāda, ka personai objektīvi nav iespējams iesniegt pierādījumus, kas apstiprinātu norādīto darbību veikšanu.
