04.04.2023
Sorainen Nodokļu vēstis. Februāris 2023
- Uzdots jautājums EST par PVN likmes (ne)atkarību no uzņēmuma klasifikācijas
- Zirgu apkopšana pret sacensību balvu naudu ir ar PVN apliekams pakalpojums
- Faktoringa gadījumā slikto parādu PVN apdrošinātājs nevar atgūt no valsts
- PVN, ja daudzdzīvokļu ēkas būvniecību veic civiltiesiska līgumsabiedrība
- Jauni jautājumi EST – par preču saņemšanas apliecinājumiem citā ES valstī
- Jautājumi EST par pensiju fondiem un tiesībām uz atbrīvojumu no PVN
- Ģenerāladvokāts: pārlieka VID un tiesas vilcināšanās var radīt tiesības uz atlīdzinājumu
- Ģenerāladvokāts: arī par nelikumīgu elektrības pieslēgumu maksājams PVN
- EST skaidro termina ‘konteiners’ nozīmi
- EST skaidro sēžammaisa muitas kodu
- Ģenerāladvokāts: muitas deklarācijas labojums ir iespējams, ja tas attiecas uz identiskām precēm
Raksta autore: Dace Everte
Vai PVN Direktīvas ir jāinterpretē tādējādi, ka samazināta PVN likme, kas šajā normā ir noteikta izmitināšanai, ko nodrošina viesnīcas un līdzīgi uzņēmumi, var tikt piemērota, ja šie uzņēmumi nav klasificēti atbilstīgi iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem?
Ja atbilde ir noliedzoša, vai PVN direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauta samazinātās PVN likmes selektīva piemērošana vienas pakalpojumu kategorijas konkrētiem un specifiskiem aspektiem? (Respektīvi – pakalpojums ir viens un tas pats, bet PVN piemērošana atšķiras atkarībā no oficiāli piešķirta viesnīcas vai tml. operatora statusa esamības).
Uzdots jautājums EST tiesībām iesniegt papildus pierādījumus PVN atmaksas procesā
Vai PVN atmaksu direktīva pieļauj to, ka, vērtējot PVN atmaksas pieteikumus, pārsūdzības posmā norāda jaunus faktus vai atsaucas uz jauniem pierādījumiem, par kuriem pieteikuma iesniedzējs zināja pirms sākotnējā lēmuma pieņemšanas, bet kurus neiesniedza, lai gan nodokļu iestāde to bija pieprasījusi, vai uz kuriem neatsaucās?
Vai apstiprinoša atbilde uz pirmo jautājumu atbilst tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu postulātam un nodokļu neitralitātes, efektivitātes un samērīguma pamatprincipiem?
Vai atmaksas direktīvai atbilst valsts regulējums, ar kuru nodokļu iestāde izbeidz procedūru gadījumā, ja nodokļa maksātājs neatbild uz nodokļu iestādes pieprasījumu un arī neizpilda trūkumu novēršanas pienākumu, bet bez tā nav iespējams izvērtēt pieteikumu?
Raksta autore: Dace Everte
Pieteicējam bija izstāžu zirgu treniņu staļļi. Viņš noslēdza līgumus ar zirgu īpašniekiem, kas dzīvoja Vācijā, saskaņā ar kuriem zirgu īpašnieki nodeva staļļu īpašniekam savus zirgus. Šie zirgi tika turēti un aprūpēti šajos staļļos. Viņi tur tika apmācīti un piedalījās sacensībās Vācijā un ārzemēs. Zirgu īpašniekiem bija jāsedz zirgu uzturēšanas izmaksas, dalība turnīros, transporta, kalēja un veterinārārsta izmaksas, savukārt zirgu īpašniekam bija jāsedz savas kā jātnieka dalības turnīros izmaksas, proti, ceļa izdevumi, viesnīcas izmaksas un izdevumi.
Ņemot vērā to, ka zirgu izstādēs iegūtās naudas balvas pienākas tikai zirgu īpašniekam, līgumos bija paredzēts, ka staļļu īpašnieks saņem 50% no visām naudas un bezskaidras naudas balvām. Šim nolūkam zirgu īpašnieks, noslēdzot cesijas līgumu, cedēja staļļu īpašniekam pusi nākotnes prasījumu.
Veicot nodokļu revīziju, tika pieņemts, ka turnīra ieņēmumiem ar trešo personu zirgiem jāpiemēro PVN pamatlikmi. Nodokļu administrācija nolēma, ka naudas balvas, kas iegūtas, piedaloties turnīros ar citiem piederošiem zirgiem, ir atlīdzība par pakalpojumiem, kas apliekama ar PVN.
EST nosprieda, ka staļļa īpašnieka sniegts vienots pakalpojums, kas saistīts ar zirgu apmācību sacensībām un kas ietver zirgu izmitināšanu, apmācību un dalību sacensībās, ir pakalpojumu sniegšana par atlīdzību PVN direktīvas izpratnē, ja zirgu īpašnieks par šo pakalpojumu saņem atlīdzību, piešķirot viņam pusi no tiesībām uz naudas balvām, ko viņa zirgi iegūst, ja tie veiksmīgi piedalās sacensībās.
Raksta autore: Dace Everte
Apdrošināšanas uzņēmums apņēmās izmaksāt atlīdzību gadījumā, ja apdrošinātās personas klienti nesamaksā prasījumu. Atlīdzības likme ir 90 % no nesamaksātā prasījuma vērtības, ieskaitot PVN. Šai atlīdzībai atbilstošā prasījuma vērtības daļa un visas saistītās tiesības, kas sākotnēji attiecās uz apdrošināto personu, tiek cedētas apdrošinātājam. Praksē PVN slogs, kuru apdrošinātās personas iepriekš ir samaksājušas valsts kasei, bet kuru tās ir pārnesušas uz saviem klientiem un kuru šie klienti nav samaksājuši, ir jāmaksā apdrošinātājam attiecībā uz cedēto PVN summas daļu.
Apdrošinātājs nodokļu administrācijai iesniedza pieteikumu par PVN saistībā ar neatgūstamiem prasījumiem atmaksu, kā arī – lai tiktu samaksāti nokavējuma procenti. Tas tika noraidīts, jo darījumus nebija veikusi pati apdrošinātāja.
EST piekrita nodokļu administrācijai un nosprieda, ka PVN direktīvai un neitralitātes principam nav pretrunā tāds tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru nodokļa bāzes samazināšana nesamaksāšanas gadījumā netiek piemērota apdrošinātājam. Tātad, apdrošinātājam slikto parādu pārņemšanas gadījumā šāds PVN nav atgūstams no valsts.
Raksta autore: Dace Everte
Māsas ASA un PP bija līdzīpašnieces zemesgabalam Rumānijā. Viņas noslēdza asociācijas bez juridiskas personas statusa līgumu ar BP un MB – divām citām fiziskām personām, lai uzbūvētu ēku kompleksu, ko veido no astoņas dzīvojamās ēkas ar 56 dzīvokļiem, kuri paredzēti pārdošanai trešām personām. Līgumā it īpaši bija paredzēts, ka BP un MB kopīgi sedz ar nekustamā īpašuma kompleksa būvniecību saistītos izdevumus un ka ASA un PP katra no peļņas saņems 16,67 % un BP un MB – 33 % katrs. Gan MB, gan BP saņēma pilnvaru ASA un PP vārdā un uzdevumā nodot īpašumtiesības, kas tām bija attiecībā uz visiem būvējamajiem dzīvokļiem. Noslēgtajos pārdošanas līgumos tikai ASA un PP bija norādītas kā īpašuma īpašnieces un BP un MB tajos nebija minēti. Turklāt minētie līgumi neietvēra nevienu atsauci nedz uz PVN, nedz uz noslēgto asociācijas līgumu.
Pēc nodokļu revīzijas nodokļu iestāde 2011. gada 26. oktobrī izdeva paziņojumu par nodokļu uzlikšanu ASA, kurā viņa tika atzīta par atbildīgu par PVN. Nodokļu iestāde uzskatīja, ka ASA 2008. gadā viena pati vai kopā ar PP ir veikusi saimniecisku darbību, lai gūtu no tās ienākumus, ka it īpaši šīs darbības ietvaros noslēgtie pārdošanas darījumi ir ar PVN apliekami darījumi
ES tiesa nosprieda, ka kompetentajā nodokļu iestādē pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas nereģistrēta asociācijas līguma bez juridiskas personas statusa puses nevar tikt uzskatītas par “nodokļa maksātājiem” līdzās nodokļa maksātājam, kuram ir jāmaksā nodoklis par apliekamu darījumu. Ar šo nolēmumu mēs saprotam, ka tiesa cenšas pateikt, ka asociācijas līguma pusēm nav jābūt atbildīgām par PVN. Drīzāk – pašai asociācijai, kas pēc būtības ir līgumsabiedrība, jeb Latvijas Civillikuma izpratnē – civiltiesiska sabiedrība (ar līgumu veidota bez juridiskas personas statusa).
PVN direktīva, samērīguma princips un nodokļa neitralitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos nav noteikts pienākums nodokļa maksātājam, kam nav izrakstīta rēķina uz sava vārda, piešķirt tiesības atskaitīt PVN, ko kāda cita asociācijas bez juridiskas personas statusa dalībniece ir samaksājusi. Tā tas ir pat tad, ja nodokļa maksātājam ir jāmaksā nodoklis par saimniecisko darbību. ES tiesa ir garu un/vai neskaidru teikumu rakstīšanas čempioni. Tādēļ par šī sprieduma interpretāciju vēl pagaidīsim teorētiķu komentārus.
Raksta autore: Dace Everte
Čehijas Republikas Augstākā administratīvā tiesa ir iesniegusi EST lūgumu sniegt nolēmumu sekojošos jautājumos: vai preču piegādātājam Kopienas iekšienē, lai saņemtu atbrīvojumu no PVN, ir jādeklarē un jāiesniedz pierādījumi, ka preces ir saņēmis konkrēts saņēmējs, kuram bija nodokļa maksātāja statuss, vai pietiek ar to, ka lietas fakti norāda, ka preces citā ES dalībvalstī ir pieņēmis cits saņēmējs un ka tam bija (vai no lietas faktiem ir skaidrs, ka tam bija jābūt) nodokļa maksātāja statuss?
Raksta autore: Dace Everte
Lietā EST būs jāizskata jautājums vai pensiju fonds ir “īpašs ieguldījumu fonds” PVN direktīvas izpratnē. Daži no faktiem, ko EST būs jāņem vērā: vai dalībnieki uzņemas individuālu ieguldījumu risku, vai arī ir pietiekami, ka ieguldījumu rezultātu sekas uzņemas dalībnieki kā kolektīvs un neviens cits; cik liels ir kolektīvais vai individuālais risks; cik lielā mērā pensijas pabalsta apmēru ietekmē arī citi faktori, piemēram, pensijas uzkrājuma periods, atalgojuma apmērs un diskonta likme; ka darba devējs par laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam ir uzņēmies garantiju līdz EUR 250 000 000 plānotā pensiju uzkrājuma īstenošanai.
Raksta autore: Dace Everte
Uzņēmums atskaitīja priekšnodokli par precēm, kuras tā iegādājās. Nodokļu iestāde uzsāka pārbaudi. Pārbaudes beigās nodokļu administrācija secināja, ka daļa no atskaitītā PVN nebija jāatskaita, jo daļa no šajā saistībā iesniegtajiem rēķiniem neatbilda nevienam faktiskam saimnieciskajam darījumam un otra to daļa attiecās uz krāpšanu nodokļu jomā, par kuru prasītāja zināja.
Ģenerāladvokāts lietā pauda viedokli, ka ir korekts tāds ES dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru nodokļu iestādes tiesību uzlikt PVN noilguma termiņš tiek apturēts uz attiecīgās pārbaudes tiesā laiku, pat ja šī prasība ir vērsta pret secīgiem nodokļu iestādes lēmumiem, kas attiecas uz vienu un to pašu nodokli. Tomēr valsts tiesai, ņemot vērā visus lietas apstākļus, piemēram, lietas sarežģītību, ir jāizvērtē, vai nodokļu procedūras atkārtošana un attiecīgās pārbaudes tiesā ir veiktas galvenokārt nodokļu iestādes darba nepilnību dēļ vai arī tajā ir vainojamas valsts tiesas, un jāizdara no tā vajadzīgie secinājumi, tostarp par to, vai attiecīgajam nodokļa maksātājam, iespējams, ir tiesības uz atlīdzinājumu.
Kā zināms, statistiski vairumā gadījumu ES tiesa piekrīt ģenerāladvokāta viedoklim.
Raksta autore: Dace Everte
Sadales sistēmas operators vērsās tiesā pret fizisko personu MX, pieprasot samaksāt (t.sk. PVN) par elektroenerģijas patēriņu. Šis rēķins gan izrakstīts tāpēc, ka MX savā dzīvesvietā patērēja elektroenerģiju, bet nebija noslēdzis līgumu ar komerciālo enerģijas piegādātāju. Operators bija konstatējis šo nelikumīgā izmantošanu, salīdzinot skaitītāja rādījumus nelikumīgās izmantošanas sākumā ar skaitītāja rādījumiem nelikumīgās izmantošanas beigās.
Ģenerāladvokāta viedoklis: nelikumīga enerģijas izmantošana ir preču piegāde par atlīdzību, ja atlīdzība, kas jāmaksā saskaņā ar tiesību aktiem, ir atkarīga no patēriņa. PVN direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka sadales sistēmas operators var būt ekonomiski aktīvs arī tad, ja tas papildus piegādā elektroenerģiju, t.sk. ja šajā piegādē, piemēram, nelikumīgas elektroenerģijas izmantošanas dēļ, īstenojas operatora saimnieciskās darbības risks.
Raksta autore: Kristīne Erele
EST sniedza savu viedokli par jēdziena “preču konteiners” interpretāciju un KN pozīcijas 8609 tvērumu un to, vai cauruļu transportēšanas ierīce kvalificējama kā “preču konteiners”. Tā kā muitas tiesības balstās uz ES regulām, attiecībā uz jautājumiem, kas tiek uzdoti EST tarifu klasifikācijas jomā, EST sniedz skaidrojumus valsts tiesai, norādot kritērijus, kuru izmantošana tai ļauj attiecīgās preces pareizi klasificēt kombinētā nomenklatūrā. Tas pēkšņi kļuvis diezgan svarīgi saistībā ar preču importu vai eksportu uz austrumiem, lai saprastu vai nav tirdzniecība ar sankcionētām precēm. Interesanti arī, ka EST uzsvēra, ka vienā no ES tiesību normas valodu versijām lietotais formulējums nevar būt vienīgais pamats šīs tiesību normas interpretācijai vai arī tam nevar piešķirt prioritāru nozīmi salīdzinājumā ar pārējo valodu versijām. Preces nozīme ir jānosaka atbilstoši šī jēdziena ierastajai nozīmei ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tas tiek lietots, un tiesiskā regulējuma, kurā tas ietilpst, sasniedzamos mērķus.
EST nosprieda: lai izstrādājumu klasificētu KN apakšpozīcijā 8609 00 90 “konteineriem (ieskaitot konteinerus šķidrumu pārvadāšanai), kas īpaši paredzēti un iekārtoti pārvadāšanai vienā vai vairākos transporta veidos”, ir jāievēro divi kumulatīvi nosacījumi: izstrādājumam jābūt kvalificētam kā “konteineram”, un tam jābūt īpaši konstruētam un aprīkotam lietošanai vienā vai vairākos transporta veidos. Terminu “rāmis” ir jāsaprot tāpat kā “konteiners–rāmis” vai “kaste”. KN apakšpozīcijas ietveros termins “rāmis” ir jāsaprot trauks, nevis ietvars, šasija vai loga rāmis. Konteiners ikdienas valodā apzīmē tādas standartizētu izmēru tilpnes no izturīga materiāla vismaz ar dibenu un sānu malām, kuras paredzētas gāzes, šķidru vai cietu produktu uzglabāšanai vai pārvadāšanai un ar kurām ir vieglāk apieties pārvadājuma laikā. Konkrētajā gadījumā transporta ierīcei, kurā nevar saturēt vai ievietot caurules, un nosedz ļoti mazu cauruļu virsmas daļu, nav tvertnei piemītošas objektīvās īpašības un pazīmes. Tātad, šāda prece neklasificējas kā “konteiners” KN apakšpozīcijas 8609 00 izpratnē.
Raksta autore: Kristīne Erele
Vācijas uzņēmums no Ķīnas importēja sēdekļus, kas ir kā piepūšama sēžammaisa veids ar iekšēju plastmasas kameru un ārējo apvalku no tekstilauduma. Lai sēžammaisus piepildītu ar gaisu, to vaļējo galu ātri un vienmērīgi velk pa gaisu un pēc tam tos aiztaisa ciet, nekavējoties vairākkārt salokot atveri, un tā rodas iedobe, kas ļauj uz sēžammaisa apsēsties vai tajā iegulties. Strīds starp uzņēmumu un Vācijas tiesu būtībā bija par jautājumu, vai attiecīgā prece ir “citāds sēdeklis” KN pozīcijas 9401 izpratnē. EST nosprieda, ka KN pozīcija 9401 neattiecas uz piepūšama sēžammaisa veidu ar iekšēju plastmasas kameru un pārvalku no tekstilauduma.
Raksta autore: Kristīne Erele
Lieta ir saistīta par strīdu starp Rumānijas uzņēmumu (ZZE) un Rumānijas muitas iestādi par šīs iestādes lēmumu piemērot naudas sodu par elektronisko integrālo shēmu neuzrādīšanu muitas kontrolei.
ZZE veica divus pasūtījumus Šveices uzņēmumam, pasūtot kopskaitā 10 000 elektronisko integrālo shēmu. Šveices uzņēmums par to izrakstīja divus atsevišķus rēķinus, katru par 5000 vienībām. Saņemot sūtījumu, ZZE konstatēja, ka tajā ir 10 000 elektronisko integrālo shēmu, savukārt robežšķērsošanas muitas iestādē tika deklarētas tikai preces, kas attiecās uz vienu no abiem rēķiniem, t.i., 5000 elektronisko integrālo shēmu. Tādēļ ZZE iesniedza muitas iestādei lūgumu grozīt muitas deklarāciju. Tomēr Rumānijas muitas iestāde uzskatīja, ka ZZE tīši nav uzrādījusi muitas kontrolei preces, uz kurām attiecās arī otrs rēķins un piemēroja naudas sodu. Strīds nonāca līdz Rumānijas tiesai, kas konstatēja, ka ZZE “nav rīkojusies ļaunprātīgi” un ir tikai pieļāvusi “tehnisku kļūdu”, līdz ar to vajadzētu būt kādam juridiskam līdzeklim, lai labotu tādu kļūdu, proti, vai nu ES Muitas kodeksā paredzētajam līdzeklim, vai kādam citam procesuālam līdzeklim, kas neparedz nopietnas sankcijas.
ES tiesai uzdots jautājums, vai muitas deklarāciju var grozīt, iekļaujot tajā papildu preču daudzumu, kaut arī attiecīgās preces ir jau izlaistas brīvam apgrozījumam. Ja nav atļauts, vai var pieprasīt muitas deklarācijas atzīšanu par nederīgu, ja muitas iestāde jau ir atļāvusi attiecīgās preces izlaist brīvam apgrozījumam?
Ģenerāladvokāts secināja, ka no ES Muitas kodeksa interpretācijas izriet, ka muitas deklarācijas grozīšanu nekādā gadījumā nedrīkst atļaut, ja pieprasītā labojuma dēļ muitas deklarācija tiktu attiecināta uz “citām precēm”, kas nav tās preces, kuras tajā sākotnēji bija norādītas, un tas nozīmē, ka labojums ir iespējams, ja tas attiecas uz identiskām precēm. Līdz ar to, ja var pierādīt, ka otrās minētās preces ir identiskas pirmajām un tās ir klasificētas tajā pašā tarifa apakšpozīcijā, un par tām būtu izsniegta tāda paša deklarācija, ja nebūtu pieļauta tehniska kļūda, tad muitas deklarāciju var labot. Muitas kodekss neliedz izlabot muitas deklarāciju pēc preču izlaišanas, iekļaujot tajā preču daudzumu, kas pārsniedz sākotnēji deklarēto preču daudzumu, ar nosacījumu, ka lūgumam veikt labojumu tiek pievienoti dokumenti, kuri ļauj izveidot saikni starp pārpalikušo daudzumu un dokumentiem, kas attiecas uz importēšanu, un ka ir izslēgtas jebkādas aizdomas par krāpšanu.
Avots: Sorainen (www.sorainen.com)
