15.05.2019
Valsts ieņēmumu dienests ir publicējis jaunu uzziņu par IIN normu piemērošanu, ja nekustamo īpašumu iegūst uz dāvinājuma līguma pamata no laulātā.
Fiziskās personas (FP) ģimene 1998. gadā ieguva savā īpašumā dzīvokli, īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā uz FP laulātā vārda. 2014. gadā tika noslēgts dāvinājuma līgums par laulības laikā iegūtā īpašuma tiesību pārreģistrāciju no viena laulātā uz otru, lai turpmāk atvieglotu dokumentu un maksājumu kārtošanu, ko laulātais slimības dēļ vairs nespēja kārtot. Līgums par mantas šķirtību netika noslēgts. Zemesgrāmatā arī netika veiktas atzīmes, ka tā ir viena laulātā atsevišķa manta ne pie dzīvokļa īpašuma reģistrācijas 1998. gadā, ne pie dāvinājuma līguma reģistrācijas uz FP vārda 2014. gadā. Tādējādi secināms, ka nepastāvot laulāto mantas šķirtības tiesiskam regulējumam, laulātais uzdāvināja FP dzīvokļa īpašumu, kas uzskatāms par laulības laikā iegūto kopīgo mantu.
Pēc laulātā nāves FP 2018. gadā noslēdza nekustamā īpašuma pirkuma līgumu par dzīvokļa īpašuma pārdošanu, un nepieciešams tikt skaidrībā par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” piemērošanas kārtību attiecībā uz noslēgto darījumu, lai konstatētu vai nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā gūtais ienākums ir (ne)apliekams ar IIN.
Nekustamā īpašuma atsavināšana (t.sk. pārdošana) ir viens no gadījumiem, kad FP var iestāties pienākums iemaksāt IIN no gūtā ienākuma no kapitāla pieauguma, jo saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 11. punktu pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā IIN, tiek pieskaitīti ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums atbilstoši šā likuma 11.9. pantam, ja šā likuma 9. pantā nav noteikts citādi.
Likuma 9. panta pirmās daļas 33. un 34. punkti nosaka, ka ar IIN nav apliekams ienākums, kas tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas:
- īpašumā* ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus (pēc kārtas) šajā periodā ir deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā papildu adrese);
- īpašumā* ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir vienīgais īpašums;
- ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas.
* t.i. no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā.
Šie likuma punkti arī nosaka, ka gadījumos, ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir nodokļa maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums.
Minētais dzīvokļa īpašums ir FP deklarētā dzīvesvieta jau vairāk par 30 gadiem (t.sk. arī pēdējos 12 mēnešus pēc kārtas). Īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu uz FP vārdu zemesgrāmatā tika nostiprinātas 2014. gadā, pamatojoties uz dāvinājuma līgumu.
Tādējādi secināms, ka FP ienākums no dzīvokļa īpašuma pārdošanas netiek aplikts ar IIN kā ienākums no kapitāla pieauguma, jo vienlaicīgi izpildās abi likuma „Par IIN” 9. panta pirmās daļas 33. punktā noteiktie kritēriji:
1) nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā: dzīvoklis FP īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem, jo uzskatāms, ka FP īpašumā tas ir no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā FP laulāta īpašums (t.i. no 1998. gada),
2) deklarētā dzīvesvieta: līdz dzīvokļa īpašuma pārdošanai pēdējo 60 mēnešu periodā 12 mēnešus pēc kārtas minētais īpašums bija FP deklarētā dzīvesvieta.
Jāpiebilst, ka FP jāņem vērā pienākums deklarēt ar IIN neapliekamos ienākumus. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 20. panta pirmā daļa nosaka, ka iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis LR ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, ja viņa saņemto šā likuma 9. panta pirmajā daļā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa nepārsniedz 10 000 euro ir tiesības neiesniegt deklarāciju, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi.
Ņemot vērā minēto, FP būs pienākums deklarēt ar IIN neapliekamos ienākumus, iesniedzot 2018. gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19. panta piekto daļu – deklarācija (kopā ar pievienotajiem dokumentiem) iesniedzama VID taksācijas gadam sekojošajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro – no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.
